vēlos to brīvību, brīvību sajūtām, ko spēj gūt viena vieta man - spārni.
kas ir šī par vietu? ta ir vieta, kur satikt superīgu cilvēkus, vieta, kur atpūsties no ikdienas, vieta, kur iepazīt pašam sevi un ne tikai, šai vietai ir pavisam īpaša daļa no manas sirds.
Aizmirstoties es atrodu sevi - šķietami pavisam vāju un bezspēcīgu, un tajā pašā laikā piepildītu emociju un sajūtu, kuras nekad visa mūža laikā nav pārņēmušas mani.
Viss tā vien šķiet notiek, lai pārņemtu mani,manu sirdi, prātu un dvēseli, aizrautu to visu tālu prom un liktu nedomāt un raudāt - spēcīgi raudāt - un tad, kad to necerēti vismazāk gaidīsi, būs kāds apskāviens, bet ne tāds parasts, bet gan tāds, kas piepildīs Tevi pavisam pavisam pilnu ar visu, ko tajā brīdi šķietami būsi zaudējis -tikai kaut kā labāka. Viens vienīgs apskāviens - bet tāds piepildījums, siltums un līdzi jušana - labākais apskāviens manā mūžā.
Cilvēks, Tu, kurš man sniedzis tik daudz, pat neiedomājoties, tik daudz dzīvē mainītu domu. Kāds ārpus visa ierastā, kāds kurš ir licis domāt savādāk - licis uz daudzām "lietām" skatīties savādāk.
Nožēlot - nekād to nedarīšu.
Vēlos sevi iztukšot un piepildīt. Vēlos vairāk nekā spēju iegūt.
Izsāpēt sāpi un priecāties.
Gribu, lai pienāk mirklis, tas īpašais man, kad visu atdodu un noticu.
Vēlos Ticēt pa īstam .
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru