Kas notiek?
kāpēc notiek?
Vai tiešam visa sliktā sakne slēpjās manī, bet varbūt mani vēl kapinās kvadrāta un varbūt ne tikai.
Kādēļ tas notiek ar mani?
Es mūžīgi palikšu tas sliktais, kurš nav pareizi rīkojies, kurš velējis tač tikai slikto.
Es neesmu, nebūšu.
Varbūt slēpjas kāds nezināms, mistērisks ļaunums manī, par kuru man nav nojausmas, bet "draugiem" ir?
Kāpēc ir tik sasodīti daudz jautājumu, bet nevienas pašas atbilde? nedz manī, ne arī no kāda, ... ,kurs,kurš spēs man atbildēt uz šo? Tā noteikti nebūšu es, es nespēju būt, būt tas cilvēks.
Nav iespēju pazust, nav iespēju aizbēgt, to es nevēlos, bet varbūt es meloju pati sev, es vēlos.
Emociju uzplūdi, šoreiz ne tie pozitīvie un dzīves uzlabojošie, bet nomācošie, kas liek domāt ne tik par to vien, kā neko.
Vajag tukšumu, mieru, asaras, plecu. nevajag daudz, vienu, bet pavisam īpašu. īpašu man.
viens,divi vai sekos arī trīs? un vai šis turpināsies arī pēc trīs, vai tas būs galīgs vai bezgalīgs? Cerība un šaubas vijās viena ap otru, bet skaidrības pār mani nav,nav tagad, nav bijusi iepriekš un es šaubos, ka tā būs rīt, parīt vai kādu citu dienu.
un kas ir tagad?
tagad nav nekā
arī atbilžu nav.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru