Vai ir vilšanās, vai tīrais vienalga jau palicis? Ne tikai Rudenī, bet arī tagad, savā veidā vienaldzība. Kļūstot visam grutakam ir zaudēta cerība un tā nav manējā, bet gan kāda cita.
Tas noteikti nav tas, kas man labākais varētu būt attiecoties uz manu dzīves grūtāko jautājumu, es maz nezinu vairs.
Bet ir bet.
Atrodas kāds, kam rūp, pazīstot mani vien 2 dienas, cilvēks ir devis man spēku, uzklausījis, ticējis, sniedzis vairāk nekā kāds cits to spētu. Pateicība, milzīga pateicība no manas puses.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru