Spārni

vēlos to brīvību, brīvību sajūtām, ko spēj gūt viena vieta man - spārni.
kas ir šī par vietu? ta ir vieta, kur satikt superīgu cilvēkus, vieta, kur atpūsties no ikdienas, vieta, kur iepazīt pašam sevi un ne tikai,  šai vietai ir pavisam īpaša daļa no manas sirds.
Aizmirstoties es atrodu sevi - šķietami pavisam vāju un bezspēcīgu, un tajā pašā laikā piepildītu emociju un sajūtu, kuras nekad visa mūža laikā nav pārņēmušas mani.
Viss tā vien šķiet notiek, lai pārņemtu mani,manu sirdi, prātu un dvēseli, aizrautu to visu tālu prom un liktu nedomāt un raudāt - spēcīgi raudāt - un tad, kad to necerēti vismazāk gaidīsi, būs kāds apskāviens, bet ne tāds parasts, bet gan tāds, kas piepildīs Tevi pavisam pavisam pilnu ar visu, ko tajā brīdi šķietami būsi zaudējis -tikai kaut kā labāka. Viens vienīgs apskāviens - bet tāds piepildījums, siltums un līdzi jušana - labākais apskāviens manā mūžā.
Cilvēks, Tu, kurš man sniedzis tik daudz, pat neiedomājoties, tik daudz dzīvē mainītu domu. Kāds ārpus visa ierastā, kāds kurš ir licis domāt savādāk - licis uz daudzām "lietām" skatīties savādāk.
Nožēlot -  nekād to nedarīšu.
Vēlos sevi iztukšot un piepildīt. Vēlos vairāk nekā spēju iegūt.
Izsāpēt sāpi un priecāties.
Gribu, lai pienāk mirklis, tas īpašais man, kad visu atdodu un noticu.
Vēlos Ticēt pa īstam .

Life choices

Dzīvo dzīvi, kā pats to vēlies, nevis, kā kāds cits to vēlās.
Esi Tu pats ik uz soļa, ko dzīvē sper, jo tikai tā patiesa mīlestība, īsti draugi un laime Tevi atradīs un piepildīs.

baiļu būris

Cīnīties un nepadoties - tāds ir mēķis.
Bet ko darīt, ja nav pietiekoši liela spēka sevī, lai saņemtos un darītu lietas, kā tās jādara, pat saprotot, ka to spēj, ka tikai jāpiespiež sevi - kāpēc nedarīt neko ir tik viegli?
Bailes no zaudejuma un tā mūžīgi, attiecinot uz jebkuru dzīves situāciju - mācības, svarīgi cilveki, dzīve. Apšaubot sevi, es sevi gremdēju, lai kā arī velētos palikt virs horizonta, es slikstu pati sevī un savās domās.
un Dažbrīd kad šķiet, ka Tev vienmēr kāds ir blakus, tur pēkšņi neviena nav un tad rodas miljoniem jautājumu kāpēc tā? kāpēc es? ko es daru nepareizi? un varbūt atbildes ir tieši tik vienkāršas, ka es nespēju tās saskatīt, es tām ar aizvērtam acīm paslīdu garām - iespējams uz mikli nemaz nevēloties tās saskatīt; jo ir bail ka tās var sāpēt - sāpēt vairāk kā neziņa un izmisums.
Bail palikt pavisam vienai sevī. Bail no tā ka būs bail.
Nevēlos būt es pati - tik bieži, ka dažreiz šķiet, ka tā patiešām vairs neesmu es - ka tas ir kāds cits, kas visu saskata tik drūmi, bet varbūt es kļūdos, jo patiesība es zinu, ka kļūdos.
bet bailes ir dabiskas un baidās vājākie - es esmu vāja, dziļi sevī pat ļoti vāja.
pietrūkst atbalsta - kā vienmēr.
man trūkst vārdu ko teikt, jo domās ir skaļākas par vārdiem.
un to man ir daudz.